FuturEnergia: Nākotnes enerģija

Šis raksts ir domāts, lai iepazīstinātu FuturEnergia skolotājus un viņu klases ar jaunu tematisku sfēru: nākotnes enerģija. Rakstu ir veidojis Ray Hammond (futuruloģists), kurš vada tērzēšanu nr. 2. Tērzēšanas aktivitātes mērķis ir iedrošināt klases uzzināt vairāk par nākotnes enerģijas risinājumiem.

Mans vārds ir Ray Hammond un es tērzēšu ar jums par veidu kā mēs domājam un izmantojam enerģiju un kā tas mainīsies tuvāko 25 gadu laikā. Kā es zināšu, kas notiks? Protams, es nevaru paredzēt nākotni, bet kā futuruloģistam tas ir mans darbs pētīt tagadējās tendences un izdarīt pareģojumus par to, kas notiks nākotnē. Dažkārt man gadās kļūdīties, bet daudz biežāk man ir bijusi taisnība!

Pirmais, ko es gribētu atzīmēt ir tas, ka pašreiz mūsu izmantojamā enerģija nav ilgtspējīga. Šobrīd 80 % no ES enerģijas krājumiem nāk no fosilajām degvielām, tādām kā nafta, ogles un dabīgā gāze. Salīdzinājumā atjaunojamā enerģija (tāda kā saules, vēja un viļņu enerģija) rada tikai 4 % no mūsu enerģijas krājumiem. Fosilās degvielas ir galīgi dabiskie resursi, un mēs tos ļoti ātri patērējam. Neviens nevar būt pārliecināts, kad krājumi izbeigsies, bet mēs apzināmies, ka tie beigsies.

Veids kā pasaule turpinās attīstīties nākamajos 25 gados uzliks vēl lielāku sasprindzinājumu uz mūsu dabas resursiem. Šobrīd ir mazliet mazāk par 7 miljardiem cilvēku uz planētas, un līdz 2030. gadam to skaits pārsniegs 8 miljardus. Šis pieaugošais iedzīvotāju skaits nozīmēs palielinātu pieprasījumu pēc enerģijas, zemes un pārtikas. Viena lieta ir skaidra: ja mēs nemainīsim savu enerģijas izmantošanu tagad, tad pēc 25 gadiem mums būs lielas nepatikšanas.

Tātad, ko mums vajadzētu darīt? Labās ziņas ir tās, ka jau šobrīd mums ir atbildes uz gandrīz visiem jautājumiem, mums ir nepieciešams šīs atbildes izmantot veiksmīgāk. Pirmā lieta, kas ir jāpaveic, ir jāpalielina mūsu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošana. Tas jau notiek, bet ne pietiekami ātri. Tomēr mums, lai samazinātu mūsu atkarību no fosilajām degvielām, ir nepieciešams izmantot citus alternatīvās enerģijas avotus. Viens piemērs būtu siltuma un elektrības ražošana, dedzinot saimniecības atkritumus (daļas no tiem, ko nevar pārstrādāt) īpašās krāsnīs. Vēlreiz jāpiemin, ka šī metode jau ir plaši izplatīta dažās valstīs, bet pārāk daudzas valstis joprojām aprok lielu daudzumu atkritumu.

Tehnoloģijai būs ievērojama loma, mainot mūsu enerģijas izmantošanu nākotnē. Atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas tādas kā plastmasas saules baterijas kļūs lētākas daudz efektīgākas un vairāk pieejamas vienkāršajiem ļaudīm, lai tās izmantotu savās mājās. Tehnoloģijai būs iespējams samazināt arī ietekmi uz vidi no fosilajām degvielām, kuras mēs turpinām izmantot, lai ražotu enerģiju ar tādu metožu palīdzību kā oglekļa sadalīšana (CO2 notveršana un aprakšana).

Tehnoloģija mums arī palīdzēs samazināt CO2 emisijas citos veidos tādos kā, atļaujot mums labāku mūsu dabisko resursu saglabāšanu. Man prātā ir tādas tehnoloģijas, kas pārveido izlietoto plastmasu naftā, dodot iespēju to pārstrādāt vairākiem citiem nolūkiem.

Protams, šis pieaugošais iedzīvotāju skaits radīs daudzus citus sasprindzinājumus uz dabas resursiem, kas prasīs izsmeļošu atbildi. Pārtikas pietiekams nodrošinājums būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, taču jau eksistē tehnikas, kas ļauj mums izmantot sausus tuksnešus lauksaimniecības zemju izmantošanai, pielietojot plastmasas pārsegus un siltumnīcas, lai aizsargātu augsni un mēslojumus no laika apstākļu ietekmes, kā arī lai radītu siltu, mitru atmosfēru, sekmējot graudaugu ražu.

Tā kā spriedze uz pārtikas krājumiem pieaug, pārtikas atkritumu aizkavēšana kļūs arvien svarīgāka. Ir skaidrs, ka šajā ziņā attīstība pakošanas tehnoloģijā sniegs palīdzību, tā kā būs iespējams saglabāt svaigāku pārtiku ilgākam laikam. Līdz 2030. gadam būs īpašs plastmasas iepakojums, kas mainīs krāsu, kad pārtika bojāsies, ļaujot mums redzēt cik svaigu pārtiku mēs patiesībā iegādājamies.

Tātad pēdējais un vissatraucošākais jautājums: kam mēs lietosim visu šo enerģiju 2030. gadā? Daži piemērus dodot, es ticu, ka 2030. gadā mūs pavadīs personīgie roboti (kuri iespējams būs gudrāki par mums), un mēs brauksim ar superefektīvām automašīnām, ar kurām varēs nobraukt 1,500 kilometrus patērējot tikai četrus litrus degvielas. Daudzas no šīm priekšrocībām būs iespējamas, pateicoties plastmasai. Vai tas viss šķiet pārāk tālu sasniedzams,. lai būtu patiesība? Jautājiet man par to tērzēšanas laikā!

Līdzīgas saites

• Vairāk par tērzēšanas viesi, Ray Hammond, futuruloģists